Naudas drošība

Naudas drošības kampaņa INTERNETĀ DARI KĀ DZĪVĒ

Septiņi no desmit Latvijas interneta lietotājiem nepamanītu, ka no viņu konta nozūd nauda, katrs trešais interneta lietotājs paroles joprojām glabā pierakstītas uz lapas vai blociņā, un katrs desmitais Latvijas interneta lietotājs pat nezina, kā savā datorā atjaunot antivīrusu. Vienlaikus, lielākā daļa uzskata, ka digitālajā vidē ievēro drošības prasības.

Digitālās drošības alianses vadītāja Sanita Igaune skaidro: “Digitālajā vidē cilvēkiem zūd piesardzība, viņi uzticas svešiniekiem, neuzmanīgi izturas pret savām parolēm, naudu un personīgo informāciju. Taču pamatprincips ir vienkāršs – internetā dari kā dzīvē. Ja netici princim uz ielas, kurš sola miljonu, netici viņam arī internetā. Ja māju aizslēdz ar kārtīgu atslēgu, ko nedod citiem, arī savas digitālās mājas neturi vaļā kā laidara vārtus. Ja never vaļā visus maisiņus, kas mētājas uz ielas, tad never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus arī internetā.”

Lai palīdzētu labāk izprast drošas uzvedības pamatprincipus internetā, Digitālā drošības alianse iesaka deviņus pašaizsardzības pamatlikumus internetā:

 

1. Netici e-pastiem, kuri sola bagātību vai lūdz palīdzību, prasot bankas kartes vai internetbankas datus.

 

2. Never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus, par kuru izcelsmi neesi 100% drošs.

 

3. Tava parole ir kā zobu birstīte. Tikai Tava un to nedod lietot pat ģimenei.

 

4. Tavas paroles ir kā biksītes. Vairākas, tikai Tavas un tās nedod valkāt pat ģimenei.

 

5. Lieto drošas paroles! Nemaini tās bieži, labāk izveido dažas garas un sarežģītas.

 

6. Nedalies internetā ar bildēm un tādu informāciju, kuru nerādītu svešiniekam uz ielas.


7. Izmanto oficiālu, drošu un atjaunotu programmatūru un antivīrusus.

 

8. Lai izvairītos no izspiedējvīrusiem, veido savam datoram rezerves kopijas. 

 

9. Bērns var iepirkties internetā Tavā vietā pat vairāku simtu vērtībā, tāpēc neuztici viņam savas ierīces, kas pieslēgtas digitāliem maksājumiem.

 

Dati: Gemius interneta lietotāju pētījums veikts 2016. gada aprīlī, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Datu masīvs ir svērts ar SKDS Latvijas interneta lietotāju strukturālajiem datiem pēc dzimuma, vecuma un reģiona.

Saistītie raksti